ar tendenci iet sviestā

13:32

Šodien minimāli sacepos pēc cehs.lv raksta par pulcēšanos. Manuprāt, šādus rakstus raksta sociopāti, turklāt ar lieko svaru un alkohola problēmām. Godīgi sakot, es pati labprātāk skrienu viena, kad nav ne ar vienu jārēķinās, nav jārunā, taču maratoniem un citiem masveida sporta pasākumiem ir viena burvība- motivācija. Vakar redzēju kā ļotiļotiļoti resna sieviete 10 km pieveica kā nieku, un, ja to spēj viņa, to spēju arī es un daudzi citi cilvēki. Cilvēkam nav labi būt vienam. Ja es, piemēram, vakar būtu viena pati, kkur parkā, izdomājusi skriet, es nekādus 10km nenoskrietu. Labi, ja 4 vai 5, jo karsti, sutīgi utt., taču tā kā man pa priekšu skrēja 1500 sakarsuši, svīstoši latvieši, saņēmos un noskrēju līdz galam. Pulcēšanās nav slikta, ja vien tai ir labs mērķis un, tā kā latvieši ir viena no resnajām nācijām (no bullshit), skriešana, velo utt. ir tieši tas, kas vajadzīgs. 

20:25

Pa brīvdienām nobraukti desmitiem km uz velo un.. noskrieti 10 km Rīgas maratonā bez apstāšanās, bez šmaukšanās! Es esmu sajūsmā! Esmu iedegusi, nogurusi, ļoti laimīga un gatava jauniem izaicinājumiem. Rīt ar Sabīni uzspēlēsim tenisu- varbūt mums kaut kas arī sanāks. Sportā ir spēks, draugi. 

Bet tagad- Chris Isaak fonā un uzbāzīgs kaķis pie kājām, tagad ir mans laiks mieram. 

21:28

Šodien saņēmu komplimentu par savu valodas lietojumu un gramatiku, ka skaisti vārdi man virknējoties un interpunkcija neklibo. Tas, šķiet, ir lielāks kompliments nekā visas tās tievuma padarīšanas. 

sviests.

Daži jau vakar ballē dzirdēja manu stāstu, kā es gāju labumus noēsties pie svētku galda. 
Tātad, izpatīkot savām veģetārajām iegribām, vakardienas pasākumā nolēmu sakrāmēt sev siera plati. Pustumsā skatos- blakus lasim izkārtotas skaistas mīkstā siera bumbas. Negausīga būdama, četras uzslidināju uz sava šķīvīša un, dakšiņai svētku noskaņā vizuļojot, svētlaimīgi vienu no siera bumbām arī apēdu. Gandrīz. Liels bija mans pārsteigums, atklājot, ka mīkstais siers patiesībā ir vēl mīkstāks sviests. Sviests, kurš tajā brīdī jau atradās pusceļā starp manu barības vadu un Palladium grīdu. Ne nu spļaut ārā, ne nu rīt nost. Ar elegantu vēzienu no siera bumbas atvadījos, ieritinot to sniegbaltā salvetē. Momentā aizlaidos projām.

21:25

Gaidu brīdi, kad bez kautrēšanās varēšu skriet šortos. Īsbiksēs jau ir par karstu. 

12:07

Ja pēdējā brīdī no debesīm nenogāzīsies meteorīts - tfu, tfu, tfu- turpmākos pāris mēnešus blogošu mazliet savādāk, mērķtiecīgāk, mazāk stāstot savu privāto dzīvi, vairāk daloties padomos un iepaidos. Blogam būs jauna vietne un koncepts. Par visu vairāk- kad projekts būs gaisā.(Šis nekur nepazudīs, arī turpmāk čīkstēšu, īdēšu, kā arī sajūsmināšos par dzīvi šeit.)

22:35

Ja man ir kāds fetišs, tad tā ir tīra gultas veļa. Un tīra veļa in general. Esmu saņēmusi vīpsnāšanu par savu pārlieku lielo mīlestību uz veļas mīkstinātāju, taču man pašai gan tā nekad nav par daudz. Lai tik smaržo! Lai tik smaržo!